BASIC PRESENTATION

Literārais pārgājiens “Misiņš un Egle. Biogrāfiju līkloči”

Basic guide tocreate a great presentation

5. Pietura – “Vasarāji”. Druvienas vecā skola–muzejs.

4. Pietura - Velēna. Doktorāts. Aptiekas māja.

3. Pietura - Baznīca. Svētavots. Tirzas leja. Aptieka.

2. Pietura - Skola. Tirzas pamatskola.

Pārgājienu sāksim no Tirzas pagasta “Krāču” mājām, kur 1862. gada 25. aprīlī dzimis Jānis Misiņš – bibliotekārs, pilnīgākās latviešu grāmatu krātuves Misiņa bibliotēkas dibinātājs un latviešu zinātniskās bibliogrāfijas pamatlicējs. Lai saprastu lielumu, ir jāsāk no sākuma. No piedzimšanas brīža, no ģimenes, no bērnības pagalma. Jānostaigā kāds ceļa gabals, pa kuru augumā sīkais zēniņš aizgāja pasaulē. Pirmā skola, pirmā grāmatu krātuve, baznīca, aptiekāra zināšanu apguve. Tas ir sākums. Un to mēs izstaigāsim.

1. Pietura - "Krāces".

Pieturvietas

No F. Rancāna grāmatas “Jānis Misiņš un viņa bibliotēka”. Latvijas Valsts izdevniecība Rīgā 1963. gadā.

1. 1. Pietura - "Krāces".

“Jāņa Misiņa vecāku mājas “Krāces” bija tipiska vidējā lieluma zemnieku sēta. Ēkas vecas un senlaicīgas, celtas vēl 18. gs. Piņņu saimnieku laikā, no apaļiem, netēstiem baļķiem, ar maziem lodziņiem un ar stāvu, zaļu sūnu noklātu jumtu. Pāri pagalmam taciņa veda uz veco dzīvojamo riju, kur Misiņa bērnībā mitinājās viņa mīļākais krusttēvs – tēva brālis Andrievs, kas bija kalējs un liels grāmatnieks. Pagalmu apēnoja veci koki un ietvēra gleznaina zedeņu sēta. Gar bijušās Krācītes krastiem vijās celiņš uz pļavu. Misiņa tēvs “Krācēs” sāk saimniekot ap 1860. gadu.”

Jāņa Misiņa dzīvē ļoti nozīmīgs ir 1885.gads. Viņš saņem Vidzemes gubernatora atļauju dibināt bibliotēku “Krācēs”, nedaudz vēlāk turpat tika izveidota arī grāmatu sietuve.

1. 1. Pietura - "Krāces".

No grāmatas “Tirzas pagasta skolas no Zviedru laikiem līdz šodienai”. 1688.-2008.

1. 2. Pietura - Skola. Tirzas pamatskola.

Jānis Misiņš Tirzas pagasta skolu apmeklē 1873./1874. gada ziemā. Daudzus mēnešus slimības radītās komplikācijas neļauj viņam regulāri apmeklēt skolu. Tirzas pagasta skola ir vienīgā, kurā Jānis Misiņš ir skaitījies oficiāls skolnieks. Viņš pats par savu skološanos saka: “Dzīves skolā liktenis man lēmis ilgu, bagātīgu mācību, varbūt taisni tāpēc, ka oficiālu skolas mācību esmu baudījis tikai pāris mēnešus”. 1874. gadā Jānim Misiņam izdotā Tirzas pamatskolas liecībā sekmju novērtējums: Kaķisma stāsti – labi Bībelstāsti – Ļoti labi Rakstīšana – labi Lasīšana – īsti labi

No grāmatas Ojārs Zanders "Etīdes latviešu grāmatniecības trijos gadsimtos", 2015. gads.

1. 3. Pietura – Baznīca. Svētavots. Tirzas leja. Aptieka.

1916. gadā Jānis Misiņš “Dzimtenes Vēstnesī” un vairākos citos latviešu laikrakstos publicējis aicinājumu: "Ražojiet un ievāciet ārstniecības stādus. Neaizmirst to, kas aug brīvā dabā, vai ko var kultivēt kādā dārza stūrī." Misiņš dod vajadzīgo ārstniecības augu sarakstu, minēdams gan latīņu nosaukumus, gan tautā izplatītos. Nereti viņš min apzīmējumus, piemēram – melni rudzi jeb vilka zobi, deviņvīru spēks jeb saulessvece… Visvairāk vajadzīgas baldriānu saknes, kumelīšu un pelašķu, vērmeļu, biškrēsliņu un plūderu ziedi…

No Ž.Unamsa raksta "Bibliofils Jānis Misiņš un viņa mūža darbs", Jaunā Raža, Nr.3-4,1932.gads.

1.4. Pietura - Velēna. Doktorāts un aptiekas māja.

1876. gadā Misiņš ar slimu kāju nonāk Dr. Šummera slimnīcā Velēnā. Te viņš noguļ pusgadu un tad, pamazām atveseļojies, sāk strādāt aptiekā. Pusotra gada laikā Misiņš tik tālu jau ievingrinājies latīņu valodā un aptiekas praktiskajos darbos, ka var uzņemties aptiekas vadību. Velēnas aptiekā Misiņš nostrādā līdz 1882. gadam, gandrīz 6 gadus.

No Saulcerītes Vieses raksta "Pie sliekšņa, pie avota", Zvaigzne, Rīga, 1989. gads.

1. 5. Pietura - “Vasarāji” un Druvienas vecā skola – muzejs.

Te 1887. gada 2. jūnijā dzimis Kārlis Egle un 1889. gada 29. aprīlī Rūdolfs Egle."Nākuši no Druvienas “Mazvasaraudziem” Egles vienmēr palikuši saistībā ar dzimto sētu. Jaunākais brālis Rūdolfs mācās Druvienas pagastskolā. Vecākais brālis Kārlis tur strādā par skolotāju. Kārlis Egle kļūst par latviešu bibliogrāfijas pamatlicēju, tirzmalieša Jāņa Misiņa darba turpinātāju, viņa nodibinātās bibliotēkas tālākkopēju. Gan Kārlis, gan Rūdolfs Egles daudz tulkojuši pasaules izcilāko rakstnieku darbus – Ļermontovu, Šekspīru, Heini, Tagori… Pasaules mākslā tāpat kā Jāņa Poruka daiļradē, brāļus valdzināja dvēseles skaidrība, garīgā tīrība, cieņa pret cilvēku patības labo spēku…"

Vecāki cilvēki viņu uzrunāja par savu skolotāju, citi - par novadnieku un kaimiņu. Pats viņš bija možs un neparasti kustīgs, jo bija piepildījis savu lolojumu - Druvienas vecajā skolā sāka darboties muzejs.

No Andreja Kursīša raksta “Atceroties Kārli Egli”, Liesma, Nr.85, 1987.gads.

1. 5. Pietura - “Vasarāji” un Druvienas vecā skola – muzejs.

1966. gadā atklāja muzeju vecajā Druvienas skolā, kur Kārlis Egle bija strādājis par skolotāju. Šī skola atrodas tikai dažus simtus metru no viņa dzimtajām «Mazvasaraudzu» mājām. Todien viņš bija draugu un paziņu ielenkts no visām pusēm.

No Reiņa Ādmīdiņa "Literārais kalendārs", Laiks, Nr.23, 2008. gads.

5. Pietura - “Vasarāji” un Druvienas vecā skola – muzejs.

Kārli Egli aizvien urdījusi interese par literatūru: viņš rakstīja dzejoļus, stāstus, aizsāka romānu... Vai ik dienas tapa ieraksti dienasgrāmatā, kas apliecina asu prātu, vērotāja talantu un patstāvību spriedumos par dzīvi un izlasītajām grāmatām.

Teksts: Ligita ZvaigznekalneTehniskais izpildījums: Sanita JurkāneFotogrāfiju avoti:Latvijas Akadēmiskā bibliotēkaLatvijas Nacionālā Digitālā bibliotēkaGulbenes novada bibliotēkas Novadpētniecības datu bāzeGulbenes novada Druvienas Vecā skola - muzejs