Want to create interactive content? It’s easy in Genially!

Get started free

Ēdiena bankas

Kārlis Zeļenka

Created on March 12, 2026

Start designing with a free template

Discover more than 1500 professional designs like these:

Big Data: The Data That Drives the World

Momentum: Onboarding Presentation

Urban Illustrated Presentation

3D Corporate Reporting

Discover Your AI Assistant

Vision Board

SWOT Challenge: Classify Key Factors

Transcript

IEVADVĀRDI

Ēdiena bankas

Ēdiena bankas

Salaspils 1. vidusskolas EP vēstnieku projekts

Salaspils 1. vidusskolas EP vēstnieku projekts

KAS IR "ĒDIENA BANKA"
SECINĀJUMI

FEBA

FEBA

Food Bank of Central & Northern Carolina

Food Bank of Central & Northern Carolina

Ēdiena banku nepieciešamībaLatvijā

Ēdiena banku nepieciešamība Latvijā

Citas iniciatīvas ASV

Citas iniciatīvas ASV

Par ēdiena bankām Latvijā

Par ēdiena bankām Latvijā

ATPAKAĻ
UZ INTERVIJU

Food Bank of Central & Eastern North Carolina

Kas tā ir?

Vai ir kādas problēmas?

Ko var saņemt?

Kur atrodas tās filiāles?

Kā tā strādā?

Ko viņi dara?

Kāda pārtika tiek izdota?

AVOTI
ATPAKAĻ

Intervija ar "FBCENC" pārstāvi

"Kā jūs nodrošināt taisnīgu pārtikas izplatīšanu dažādās kopienās?"
"Kādi ir lielākie izaicinājumi, ar kuriem jūsu organizācija šobrīd saskaras?"
"Kā indivīdi vai skolas ārpus ASV var palīdzēt jūsu misijā?"
"Kurš stāsts vislabāk parāda jūsu organizācijas ietekmi?"
"Kā jūs redzat pārtikas banku nākotni nākamajos desmit gados?"
KĀPĒC TIEŠI "FOOD BANK OF CENTRAL & EASTERN NORTH CAROLINA"
ATPAKAĻ
UZ INTERVIJU

Citas iniciatīvas ASV

Ēdiena banku izplatīšanās

Atšķirības starp ASV un LV

Federālā finansējuma svārstības

Politikas ietekme uz pieejamību

Pārtikas saņemšanas biežums

Pieaugums ekonomisko grūtību dēļ

AVOTI
ATPAKAĻ

Intervijas ar "FBTR", "ISHF" un "RFBO" pārstāvjiem

"Kā jūsu organizācija pielāgojas mainīgajām kopienas vajadzībām?"
"Kā jūs cerat attīstīties vai paplašināt savu darbību nākotnē?"
"Ar kādiem izaicinājumiem jūsu organizācija šobrīd saskaras, un kā jūs strādājat, lai tos pārvarētu?"
KĀPĒC TIEŠI "FBTR", "ISHF" UN "RFBO"
ATPAKAĻ
UZ INTERVIJU

Par ēdiena bankām Latvijā

Vislielākā Latvijā

Cik pārtikas pakas var saņemt viena ģimene?

LIFE IP projekts “Atkritumi kā resursi Latvijā”

Kam tiek piešķirtas pārtikas pakas?

Cik bieži ir pieejamas pārtikas pakas?

Vienas pārtikas pakas saturs

"Paēdušai Latvijai" Partneri un vadlīnijas

AVOTI
ATPAKAĻ
TĀLĀK

Intervija ar "Paēdušai Latvijai" pārstāvi

"Kā Jūs nodrošināt, ka ziedotā pārtika nonāk pie tiem, kam tā visvairāk nepieciešama?"
"Kā Jūs izvērtējat ģimenes, kurām nepieciešams atbalsts? Vai tiek ņemtas vērā situācijas, kad atbalsts var tik sniegts ģimenēm, kas to jau saņem?"
"Vai jūs plānojat paplašināt sadarbību vēl ar citām organizācijām?"
"Vai ir Jums ir plāni izplatīt pārtikas bankas pa visu Latviju? Kādiem kritērijiem būtu jāizpildās, lai pārtikas banku varētu ieviest, piemēram, Salaspilī?"
ATPAKAĻ
TĀLĀK

Intervija ar "Paēdušai Latvijai" pārstāvi

"Kādi ir lielākie izaicinājumi, ar kuriem Jūs saskaraties, un kā Jūs tiekat ar tiem galā?"
"Kā jaunieši varētu iesaistīties un sniegt atbalstu Jūsu organizācijai?"
"Vai Jūs sadarbojaties arī ar skolām? Kas būtu nepieciešams, lai izveidotu sadarbību ar Jūsu organizāciju?"
"Vai Jūs sadarbojaties arī ar citām ES dalībvalstīm?"
ATPAKAĻ
TĀLĀK

Intervija ar Katoļu baznīcu

"Vai Jūs piedalāties pārtikas ziedošanas vai citās labdarības aktivitātēs?"
"Vai Jūs parasti piesaistāt kādus brīvprātīgos?"
"Vai Jūs to palīdzību izdalāt tikai katoļiem?"
"Vai Jūs vispār atbalstāt ideju, ka cilvēkiem nevajadzētu pārbaudīt, vai tiešām vajag palīdzību, vai kāds cits jau palīdz? Vai Jūs domājat, ka cilvēki varētu tiešām izmantot ļaunprātīgi šo palīdzību?"
ATPAKAĻ
TĀLĀK

Intervija ar Katoļu baznīcu

"Vai Jūs parasti piesaistāt brīvprātīgos arī no ārpus baznīcas draudzes?"
"Kāpēc tieši nesanāca?"
"Varbūt Jums ir nepieciešama kāda palīdzība no skolām un skolēniem ar tiem brīvprātīgajiem darbiem?"
"Vai Jūs vēljoprojām uzturat to kafejnīcu?"
"Vai tā strādā uz ziedojumiem?"
ATPAKAĻ
TĀLĀK

Intervija ar Salaspils Rimi vadītāju

Tika aptaujāta Salaspils Rimi vadītāja par to, vai viņa piekristu sadarboties ar pārtikas banku projektu. Viņa bija pret, jo uzskatīja, ka tā ir absudra ideja, jo kurš katrs nāks un ņems ēdienu.
Skaidrojot mūsu ideju, viņa ātri kļuva ļoti neapmierināta, jo visiem projektiem ir jābūt oficiāliem, nevis maziem skolas veidotiem projektiem.
ATPAKAĻ

Pētījums par pārtikas banku nepieciešamību Salaspilī

APTAUJĀTO RAKSTUROJUMS
GALVENAIS REZULTĀTS
INTERPRETĀCIJA
SECINĀJUMI
PĒTĪJUMA DATI
ATPAKAĻ
UZ INTERVIJĀM

FEBA

Kas ir FEBA?

Tās mērķis

Tās vērtības

Problēma, kas skar FEBA

AVOTI
ATPAKAĻ
TĀLĀK

Intervija ar "Toidupank" (Igaunija) pārstāvi

"Vai ir kāda politika vai programmas, kuru mērķis ir nodrošināt veselīgāku pārtikas izvēli, piemēram, palielināt svaigu produktu vai pārstrādātas pārtikas daudzumu?"
"Ar kādiem izaicinājumiem pašlaik saskaras jūsu organizācija un kā jūs strādājat, lai tos pārvarētu?"
"Vai jūs sadarbojaties ar vietējiem uzņēmumiem, skolām vai citām organizācijām?"
"Kādu padomu jūs dotu skolēniem, kuri vēlas uzzināt vairāk par pārtikas nodrošinājumu un sociālo atbildību Eiropā?"
ATPAKAĻ
TĀLĀK

Intervija ar "Matsentralen" (Norvēģija) pārstāvi

"Kā tiek organizēta pārtikas savākšana no veikaliem un ražotājiem?"
"Kam visbiežāk tiek palīdzēts (ģimenes, seniori, bezpajumtnieki utt.)?"
"Vai jūs sadarbojaties ar vietējiem uzņēmumiem, skolām vai citām organizācijām?"
ATPAKAĻ
TĀLĀK

Intervija ar "Matsentralen" (Norvēģija) pārstāvi

"Vai ir nepieciešams uzrādīt noteikta veida dokumentu, lai saņemtu palīdzību?"
"Ar kādiem izaicinājumiem pašlaik saskaras jūsu organizācija un kā jūs strādājat, lai tos pārvarētu?"
"Ko jūs ieteiktu skolēniem, kuri vēlās uzzināt vairāk par ēdiena apgādi Eiropā?"
ATPAKAĻ

Uzdotie jautājumi tikšanās laikā ar Labklājības ministru Reini Uzulnieku

"Kāpēc Latvija nav FEBA?"
"Kā ir ar nabadzīgo skaitu Latvijā?"
ATPAKAĻ

Ēdiena banku nepieciešamība Latvijā

Cenas pieauga svaigiem vai atdzesētiem augļu dārzeņiem (+3,4 %). Noslēdzoties akcijām, dārgāks bija sviests (+6,4 %), žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+1,7 %). Sadārdzinājās arī svaigas ogas (+10,6 %), svaigas vai saldētas zivis (+4,1 %), olas (+2,4 %), citi svaigi vai atdzesēti dārzeņi (+3,6 %). Savukārt akciju ietekmē lētāks bija siers (−3,1 %), svaiga, atdzesēta vai saldēta cūkgaļa (−3,3 %), kafija (−2,1 %), maize (−1,1 %), svaigi citrusaugļi (−6,5 %).
Valdība minimālo algu nākamgad nosaka 620 eiro apmērā; no 2024. gada – 700 eiro 2025. gadā minimālā alga – 740 eiro No 01.01.2026. minimālā darba alga - 780 eiro
2024. gadā nabadzības vai sociālās atstumtības riskam Latvijā bija pakļauti 24,7 % jeb 454 tūkstoši iedzīvotāju, kas ir gandrīz tikpat, cik 2023. gadā, kad šādu iedzīvotāju bija 24,3 % jeb 449 tūkstoši.
Vidējais patēriņa cenu līmenis 2024. gada septembrī bija par 0,3% augstāks nekā augustā, ko visvairāk ietekmēja sezonāls cenu pieaugums svaigiem augļiem un dārzeņiem. 2025. gadā vidējā inflācija Latvijā bija 3,7%. Vidējais patēriņa cenu līmenis Latvijā 2026. gada janvārī, salīdzinot ar 2025. gada janvāri, pieauga par 2,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
2024. gadā tiks pārskatītas pensijas un atlīdzības vai tās daļas apmērs, kas nepārsniedz 683 eiro. Šogad tiks pārskatītas pensijas un atlīdzības vai tās daļas apmērs, kas nepārsniedz 1488. Sākot ar 2026. gada 1. janvāri iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ir 25,5%, un pensijas neapliekamais minimums ir 1000 eiro mēnesī.
AVOTI

Atbilde

FBTR pārstāvis: "Mērķis ir palīdzēt vairāk cilvēkiem ilgtspējīgi – stiprinot partnerorganizācijas, veidojot sadarbību ar vietējiem ražotājiem un nodrošinot veselīgāku pārtiku." IFHB pārstāvis: "Mūsu kopienai ir nākotne, jo mēs turpinām attīstīt un palīdzēt kopienas iemītniekiem... Mūšu darbaspēkā ir absolvēti vairāki pieaugušie, kas ir mācījušies vienkāršas iemaņas mūsu kopienā, kā arī mēs palīdzam citām apkārtesošām kopienām..." RFBO pārstāvis: "Mēs identificējam vietas (Oklahomā), kur sabiedrībai ir grūtības un kur ir līdzīga tipa programmu trūkums, un pārliecināmies, ka cilvēki šajās vietās ir paēduši. Mēs esam cieši saistīti ar darbaspēka iesaistīšanu mūsu kopienā. Mēs ceram, ka būs iespējams turpināt augt cauri darbaspēka apmācības programmām."

Atbilde

"Mēs piedzīvojam ļoti nopietnu bada krīzi. 1 no 7 cilvēkiem mūsu reģionā cieš no pārtikas trūkuma. Tajā pašā laikā tiek samazināti tādi atbalsti kā SNAP un Medicaid, un pārtikas bankas zaudējušas būtisku finansējumu."

Atbilde

"Pārtikas bankas “Paēdušai Latvijai” primārā mērķgrupa ir ģimenes ar bērniem ar zemiem ienākumiem un Sociālā dienesta atteikumu piešķirt trūcīgās/ maznodrošinātās statusu, līdz ar to tiek liegta iespēja saņemt dažāda veida atbalstu no sociālās palīdzības sistēmas. Iespēju robežās palīdzam arī senioriem un personām ar invaliditāti. Šīm personu grupām birokrātisku šķēršļu dēļ (daži eiro par daudz, veca automašīna, nav deklarētās dzīvesvietas utml.) ir ļoti ierobežotas iespējas saņemt palīdzību grūtā dzīves brīdī. "

Kāpēc tieši "FBCENC" ?

Tika nosūtīti pieprasījumi uz interviju 6 pārtikas bankām Amerikā- Feeding America, No Kid Hungry, Action Against Hunger, Capital Area Food Bank, Food Bank For NYC, Food Bank Of Central & Eastern North Carolina. Atbildi sniedza tikai viena organizācija - Food Bank of Central & Eastern North Carolina. Ziedot var ikkatrs- no dažādām valstīm un no dažāda vecuma. Food Bank of Central & Eastern North Carolina aicina ziedot arī mūs, jo ziedojot 35$, mēs jau varam nodrošināt ap 105 paku ar ēdienu.

Atbilde

"Esiet zinātkāri, un vienmēr paskaties aiz cipariem, lai noskaidrotu, ko tie nozīmē cilvēkiem. Piemēram, pagājušogad Norvēģijā ēdiena bankas ir izdevušas vismaz 6000 tonnas ar pārtiku cilvēkiem, kā arī mēs esam apgādājuši vismaz 12 milj. maltītes. Maltītes ir daudz svarīgākas par tonnām."

Kas tā ir?

Food Bank of Central & Eastern North Carolina ir bezpeļņas organizācija, kas darbojas vairāk nekā 35 gadus un apkalpo 34 apgabalus Ziemeļkarolīnas centrālajā un austrumu daļā. Šī food banka galvenā misija ir nodrošināt pārtiku, palīdzēt risināt problēmas un stiprināt kopienas.

Aptaujāto raksturojums

Aptaujā piedalījās 64 cilvēki no dažādām vecuma grupām: gan skolēni, gan pensionāri. Tas dod vispārēju priekšstatu par situāciju, taču izlase nav ļoti liela, tāpēc rezultātus nevar pilnībā attiecināt uz visiem Salaspils iedzīvotājiem.

Politikas ietekme

Sākot ar 2025. gada pavasari, cilvēkiem ASV, kuri ir atkarīgi no pārtikas bankām, kļuva vēl grūtāk saņemt pilnvērtīgu un uzturvielām bagātu pārtiku. Trampa administrācija samazināja finansējumu par 500 miljoniem dolāru, tas ir aptuveni 25 % mazāk nekā pārtikas bankas saņēma no Ārkārtas pārtikas palīdzības programmas (Emergency Food Assistance Program) 2024. gadā. Turklāt 2025. gada vasarā prezidents Tramps parakstīja likumu par lielāko pārtikas zīmogu (SNAP) programmas samazinājumu šīs programmas vēsturē.

Atbilde

"Finansējums projekta darbības nodrošināšanai un sadarbības partneru atbalstam. To risinām ar dažādiem projektiem un finanšu ziedojumu piesaisti."

Kam tiek piešķirtas pārtikas pakas?

Prioritāti atbalsts ar pārtiku tiek sniegts ģimenēm ar bērniem ar zemiem ienākumiem BEZ trūcīgā vai maznodrošinātā statusa. Iespēju robežās palīdzība tiek sniegta arī senioriem un personām ar invaliditāti pēc tādiem pašiem nosacījumiem.

Problēma, kas skar FEBA

Katru gadu visā Eiropas Savienībā tiek izmesti vairāk nekā 59 miljoni tonnu pārtikas, kas atbilst 131 kg uz vienu cilvēku. Liela daļa pārtikas, ko mēs izmetam, joprojām ir droša un ēdama.

Pieaugums ekonomisko grūtību dēļ

Augsta inflācija, strauji pieaugošās pārtikas un mājokļu cenas, kā arī nestabila nodarbinātība palielina cilvēku skaitu, kuriem nepieciešama pārtikas palīdzība. Daudzās ASV pilsētās pārtikas bankas ziņo par klientu skaita pieaugumu, kas pārsniedz viņu spējas.

Atbilde

"Pārtikas banka darbojas kā “jumta organizācija”. Ir viena vadošā NVO, Latvijas Samariešu apvienība, zem kuras šī projekta ietvaros darbojas teju 70 NVO visā Latvijā. Mūsu sadarbības organizāciju loks ir ļoti plašs un dažāds."

Atbilde

"Pārtikas bankā mēs rīkojam ēdiena gatavošanas kursus par to, kā pagatavot veselīgu pārtiku no neliela budžeta. Mēs varam dot cilvēkiem tikai to, ko lielveikali un ražotāji mums dod. Bet mums ir daudz veselīgas pārtikas."

Atbilde

"Mēs sadarbojamies ar vairumtirgotājiem, ražotājiem un citām kompānijām pārtikas industrijā (ne konkrēti pārtikas veikaliem), kas apgādā Norvēģijas ēdiena bankas ar ēdienu. Daži apgādātāji atved pārtiku uz viņiem tuvāko pārtikas banku. Mums ir 8 ēdiena bankas Norvēģijā."

Atbilde

"Jaunieši ir laipni gaidīti jebkurā no sadarbības organizācijām, kļūt par to brīvprātīgajiem pārtikas paku šķirošanā, piegādē un piedalīties pārtikas paku vākšanas akcijās."

Atbilde

"Mums ir draudzība ar Igaunijas un Lietuvas pārtikas bankām, pa retam mēdzam sadarboties pieredzes apmaiņā ar Eiropas Pārtikas banku tīklu (FEBA) https://www.eurofoodbank.org/ "

Atbilde

"Grūti paredzēt, jo apstākļi bieži mainās. Tomēr mēs jau 45 gadus nodrošinām kopienas ar pārtiku un turpināsim to darīt."

FEBA vērtības

Solidaritāte, pārredzamība, iespējas, noturība un ilgtspēja — liek domāt par visu, ko mēs darām, lai cīnītos ar badu un izveidotu taisnīgāku pārtikas sistēmu.

Atbilde

"Nevaru atbildēt, bet Latvija ir iesaistīta FEAD (Eiropas vistrūcīgāko personu atbalstīšanas fonds), kas ir ciešā saiknē ar FEBA, bet ir vairāk balstīta uz finansiālo aspektu."

Kā tā strādā?

Ēdiena banka savāc pārtiku no ziedojumiem un piegādātājiem, to uzglabā un tālāk nodod caur partneriem. Papildus pārtikai tā sniedz arī informāciju par uzturu un valsts atbalsta programmām. Organizācijas darbs lielā mērā balstās uz brīvprātīgo iesaisti un kopienas atbalstu.

Atbilde

"Internetā var atrast daudz informācijas, kā arī strādāt par brīvprātīgo labdarības organizācijā vai pārtikas bankā vai apmeklēt vienu. Arī: https://food.ec.europa.eu/food-safety/food-waste_en"

Pētījuma dati

Avoti

https://www.eurofoodbank.org/

Kāda pārtika tiek izdota?

Precīza pieejamības biežums var atšķirties atkarībā no konkrētās pārtikas bankas resursiem, vietējās kopienas vajadzībām un to darbības modeļa. Dažas pārtikas bankas var sniegt pakalpojumus vairākas reizes nedēļā, bet citas tikai dažas reizes mēnesī: - Daudzas pārtikas bankas ierobežo klientu apmeklējumus līdz vienam reģistrētam apmeklējumam mēnesī; - Citas pārtikas bankas ļauj apmeklēt divas reizes mēnesī vai vairāk, ja ir pieejams pietiekami daudz resursu.

Atbilde

"Mums ir katru svētdienu trijos pēc dievkalpojuma, bet daži atnāk, pabāž galvu un aiziet. Tad, kad paliks siltāk, mēs liksim ārā galdiņus, un, tad mēs tur tusiņus varēsim taisīt. Bet es domāju kafejnīcā jau šogad būs."

Kur atrodas tās filiāles?

Pārtikas bankai ir sešas filiāles pa visu Ziemeļkarolīnas centrālo un austrumu daļu. Tas ir izveidots, lai katrs, kuram pietrūkst pārtikas varētu nokļūt līdz vajadzīgam filiālam.

Atbilde

"Viņi var ziedot vietnē foodbankcenc.org - 10 dolāri nodrošina 50 maltītes. Tāpat var rīkot virtuālas pārtikas vākšanas akcijas."

Galvenais rezultāts

Lielākā daļa aptaujāto uzskata, ka pārtikas banka būtu nepieciešama, un īpaši to uzsver pensionāri.

Avoti

https://www.stmarysfoodbank.org

Atbilde

"Mēs sadarbojamies ar 173 labdarības organizācijām, 79 pašvaldībām, 272 veikaliem un 150 pārtikas ražotājiem un importētājiem. Arī ar daudzām firmām, baznīcām, sociālajām mājām, skolām, transporta firmām un ministrijām."

Ievadvārdi par iepriekšējo projektu

Mēs neturpināsim strādāt pie projekta par apgaismojumu, jo sarunā ar Salaspils pilsētas domes priekšsēdētaju Raivi Anspaku pārrunājām budžetu, un apgaismojums nebija iekļauts tajā citu lielu izdevumu dēļ. Domes priekšsēdētajs teica, ka nākotnē tas tiks realizēts.

Federālā finansējuma svārstības

ASV pārtikas bankas ļoti paļaujas uz federālajām pārtikas atbalsta programmām, piemēram, The Emergency Food Assistance Program (TEFAP). Ja valdība samazina finansējumu, kā tas notika 2025. gadā ar 25% samazinājumu, pārtikas bankām kļūst grūtāk nodrošināt pietiekamu pārtikas daudzumu un svaigus produktus.

Atbilde

"Mēs vispār meklējam veidus. Mums tagad ir kafejnīca. Mums kafejnīcu dienas bija tāda laba pieredze. Es gribu šobrīd nopirkt pa 10 000 eiro tādu caurspīdīgu kupolu, bet cilvēkiem paniskas bailes no baznīcas Salaspilī. Viņi uzskata, ka te ir kaut kāds bubulis. Grūti pateikt. Nu, mēs kā draudze meklējam veidus, kā uzrunāt. Ir Salaspilī krieviski runājošie. Es zinu, ka pareizticīgo baznīca kaut ko cenšas darīt, zupas virtuves, vēl kaut ko. Mums ir grūti saprast, kur ir tā niša, kur mēs varētu unikāli darboties. Nu, gribējām to pārtikas ledusskapi izveidot, bet nesanāca."

Atbilde

"Nu, es nezinu. Mērķēt tomēr vajag, jo man pašam te ir apkārt tādi bezpajumtnieki, kuri man dedzināja baznīcu. Viņi ir arī sociāli bīstami. Šobrīd viņi klejo un ir gatavi dauzīt mašīnām stiklus. Ja man jāsaka, kā viņiem palīdzēt, es pat nezinu, jo viņi ir bīstami, un nav tik vienkārši. No vienas puses varētu dot visiem, bet atkal dažreiz bail, ka tas neaiziet kaut kur garām. Bet es nevaru pateikt ne jā, ne nē."

Kāda pārtika tiek izdota?

Parasti Food Bank of Central & Eastern North Carolina pārtikas pakās ir ļoti dažādi produkti, jo tie nāk no ziedotājiem, veikaliem, lauksaimniekiem un federālajām programmām. Bet kopumā tur var sagaidīt šādas kategorijas: Konservi Sausās pārtikas preces (rīsi, milti, cukurs u.c.) Gaļa Piens un piena produkti Augļi un dārzeni Miltu produkti (maize, cita konditoreja) Higiēnas preces (reti, bet gadās, ka ir)

Ēdiena banku izplatīšanās

St. Mary's Food Bank bija pasaulē pirmā pārtikas banka, kas tika dibināta ASV 1967. gadā. Kopš tā laika visā pasaulē ir izveidoti daudzi tūkstoši pārtikas banku. 1970-1980 - koncepts izplatās ASV un federālie, privātie atbalstītāji palīdz izveidot reģionālas bankas.

Atbilde

Pensionāri biežāk saskaras ar finansiālām grūtībām, piemēram, zemākiem ienākumiem un augstiem ikdienas izdevumiem, tāpēc viņiem šāds atbalsts ir svarīgāks. Skolēniem šī vajadzība nav tik tieša, jo tā vairāk ir atkarīga no viņu ģimenes situācijas. Kopumā rezultāti liecina, ka sociālais atbalsts šajā jomā varētu būt nepietiekams.

Atbilde

"Jā, un tad tur ir kafija, maizītes, vairāk tāda pasēdēšana."

Ko viņi dara?

- Nodrošina pārtiku cilvēkiem, kuri cieš no pārtikas trūkuma; - Sadarbojas ar partneru pārtikas izdales vietām, skolām, baznīcām, mobilajiem tirgiem un kopienu organizācijām; - Izplata svaigus produktus (augļus, dārzeņus, gaļu, piena produktus) kopienām, kur piekļuve tiem ir ierobežota.

Vislielākā Latvijā

Latvijas Samariešu apvienība kopš 2008. gada īsteno labdarības iniciatīvu – Pārtikas banku “Paēdušai Latvijai”, kuras ietvaros tiek izsniegtas pārtikas pakas trūkumā nonākušiem cilvēkiem, kam nav piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas personas statuss. 10.05.2013 pārtikas banka „Paēdušai Latvijai”, pilnveidojot pārtikas atbalsta sniegšanas veidus Rīgā, Tallinas ielā 81, atvēra ziedojumu izdales punktu „Māja atbalstam”.

Atbilde

"Parasti skolas rīko dažādas labdarības kampaņas, īpaši pirms Ziemassvētkiem, kuru laikā vāc pārtikas produktus un nodod tuvākajam izdales punktam.

Vienas pārtikas pakas aptuvenais saturs

Eļļa, gaļas konservi, kviešu milti, manna, putraimi, grūbas vai šķeltie zirņi, auzu pārslas, cukurs, makaroni, vistas buljons, rīsi, griķi, tēja. Vienas pārtikas izmaksas nepārsniedz €20.

Atbilde

"Katoļu baznīcai ir starptautiska palīdzības organizācija, ko sauc par Caritas International. Tātad mūsu baznīca pastāv jau žēlsirdības organizācijā, kas saslēgta ar Caritas. Caritas ir pasaulē trešā vai otrā lielākā palīdzības organizācija. Līdz ar to mēs esam gatavi palīdzēt, bet diemžēl Salaspils pašvaldība ir ļoti inerta, aizvērta šīm aktivitātēm. Mēs pat gribējām uzstādīt pārtikas ledusskapi pie Elvi, kur veikals varētu likt savus produktus, kas viņiem paliek pāri. Tas ir vienkārši, lai sarastu, ka atrodaties teritorijā, kas ir ļoti sociāli karitatīvi aktīva. Mūsu ir arī viena akcija - katoļi sāk gavēt 40 dienas pirms lieldienām. Un es, piemēram, gavēnī neeju uz teātri, kino, utt. Mēs sakām katoļiem, ka to, ko viņi ietaupa, viņi var Lielajā Piektdienā nolikt pie krusta, un mēs to naudu atdosim Ukrainas jauniešu centra atbalstam."

Avoti

https://likumi.lv/ta/id/316725-prasibas-partikas-izplatisanai-pec-minimala-deriguma-termina-beigam https://wastetoresources.kem.gov.lv/aktivitates/partikai-un-bna/veikts-petijums-par-radito-partikas-atkritumu-apjomu-latvija-2024-gada

Atbilde

"Veikals nepiekrita. Un atkal ir bailes, ka neizdemolē, ka bomži, un tas, kā to apkalpo. Bet bija tā ideja. Būtu jau labi, ja tie lielveikali varētu dalīt. Es zinu, ka viņiem ir uz termiņu beigām, bet tas tā nav tik vienkārši. Salaspils sociālais dienests labi strādā, man liekas viņi cenšas aprūpēt, bet noteikti ir jomas, kur viņi nav aizsniegušies. Un par tām mums vajadzētu aizdomāties. Bet draudze tikai tagad atdzīvojas."

Atbilde

FBTR pārstāvis: "Mēs cieši sadarbojamies ar kopienu un partneriem, lai sekotu vajadzību izmaiņām. Pieaugot dzīves izmaksām, palielinām piekļuvi pārtikai, izmantojam mobilos pārtikas punktus un attīstām programmas (piem., darba apmācības). Balstāmies uz datiem un iedzīvotāju atsauksmēm." IHFB pārstāvis: "Mēs cieši sadarbojamies ar plašo bezpeļņu organizāciju tīklu, reģionālās un federālās valdības pārstāvjiem, lai izzinātu šobrīdējās vajadzības, kā arī mūsu dārzos mēs uzzinām kāda pārtika uzrunā vietējos." RFBO pārstāvis: "Mēs esam ļoti inovatīvi. Mēs katru dienu cenšamies uzlabot mūsu piedāvātās programmas. Mūsu uzlabojumi padara mūsu piedāvāto ēdienu bagātāku uztura ziņā..."

Atbilde

"Nē."

Atbilde

"Mūsu lielākais izaicinājums ir pieaugošā pārtikas nepieciešamība, kas pārsniedz pārtikas pārpalikumu daudzumu. Citos vārdos - nepieciešamība pārsniedz piedāvājumu. Šis ir kritiski tiem, kas balstās uz mūsu sniegtās pārtikas, lai izdzīvotu."

LIFE IP projekts “Atkritumi kā resursi Latvijā”

No 2023. g. līdz 2025. g. aprīlim Latvijā tika veikts pētījums par pārtikas atkritumu apjomu. To veica pētnieku grupa no Rīgas Stradiņa universitātes un SIA “Jaunrades laboratorija”. Apkopojot datus katrā pārtikas piegādes ķēdes posmā, tika secināts, ka kopējais radītais pārtikas atkritumu apjoms Latvijā 2024. gadā bija 269 596,9 tonnas. Tas atbilst vidēji 144 kg pārtikas atkritumu uz vienu iedzīvotāju. Šie dati liecina, ka pārtikas atkritumi joprojām ir būtiska problēma arī Latvijā, un nepieciešamas mērķtiecīgas rīcības gan no rīcībpolitikas veidotājiem, gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem. Ja food bankas Latvijā būtu pieejamākas, attīstītākas un vairāk zināmas, šo skaitli varētu samazināt. Cilvēki varētu ziedot ēdienu, nevis ļaut tam iet bojā un paaugstināt ēdiena atkritumu apjomu.

Secinājumi

Var secināt, ka Salaspilī ir nepieciešama pārtikas banka, īpaši, lai palīdzētu pensionāriem kā vienai no visvairāk apdraudētajām grupām.

Atšķirības

Galvenās atšķirības starp pārtikas palīdzību ASV un Latvijā ir ekonomiskās un kultūras. ASV pārtikas cenas un dzīves izmaksas pēdējos gados ir ievērojami pieaugušas, tāpēc daudzām ģimenēm kļūst grūtāk atļauties pilnvērtīgas maltītes. Tomēr pārtikas bankas tur ir plašākas un labāk finansētas, tāpēc tajās bieži ir pieejams plašs produktu klāsts, arī gatavi ēdieni un deserti. Savukārt Latvijā pārtikas banku sistēma ir mazāka un vienkāršāka. Palīdzība biežāk tiek sniegta pārtikas pakās ar pamata produktiem, piemēram, makaroniem, griķiem un konserviem. Tas ir tāpēc, ka Latvijā ir mazāks tirgus, mazāk ziedotāju un ierobežotāki resursi.

Cik pārtikas pakas var saņemt viena ģimene?

Viena ģimene var saņemt 6 pārtikas pakas neatkarīgi no laika posma. Ja ģimenes situācija pēc paku saņemšanas nav uzlabojusies, tā var atkārtoti pieteikties atbalsta saņemšanai, taču šajā gadījumā vairs nebūs prioritāra un pārtikas paku varēs saņemt ja būs pieejami papildus produkti papildus paku nokomplektēšanai.

FEBA mērķis

FEBA ir apņēmušies mazināt pārtikas trūkumu. Viņi novērš pārtikas atkritumus un zudumus, kā arī veido dinamisku pārtikas banku kopienu apgabalos, kur tās ir visvairāk nepieciešamas.

Atbilde

"Kas attiecas uz ģimenēm un personām ar trūcīgā vai maznodrošinātā statusu, tad šīm personām mēs varam palīdzēt ar ziedojumiem no veikaliem – tā sauktie, pārtikas atlikumi. Šie ziedojumi tiek dalīti visiem, neatkarīgi no statusa. Sadarbojamies arī ar Zupas virtuvēm, kurās pēc siltās maltītes var nākt jebkurš. "

Atbilde

"Mēs regulāri aptaujājam partnerus un iedzīvotājus, lai zinātu viņu vajadzības. Izmantojam arī komandas datus, lai noteiktu pārtikas trūkuma zonas un organizētu izbraukuma tirgus nepietiekami apkalpotās kopienās."

Partneri

"Paēdušai Latvijai" partneri: Latvijas Samariešu apvienība, Latvijas valsts meži, Latvijas finieris, Rimi, Valsts asinsdonoru centrs, DHL, Maxima, ziedot.lv, Venipak, Nestle, Lido, Bidfood, Rīgas Siltums, Barbora, APF Holdings, Lidl, Dobele, Kaija, CocaCola, Sanitex, Mondelez International, KFC. Rimi ir “Paēdušai Latvijai” partneris jau devīto gadu, regulāri ziedojot produktus un palīdzot organizēt pārtikas paku akcijas veikalos, kuru ietvaros pircēji tiek aicināti, veicot savus ikdienas pirkumus, piepildīt arī pārtikas pakas, kas vēlāk nonāk pie tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri nevar pašu spēkiem nodrošināt maltītes savai ģimenei. Zemkopības ministrija (ZM) sadarbībā ar Pārtikas un veterināro dienestu (PVD), SIA “Rimi Latvia”, Latvijas Samariešu apvienību, Latvijas pilsonisko aliansi un Latvijas sociālās uzņēmējdarbības asociāciju ir izstrādājusi vadlīnijas organizācijām, kas vēlas pilnvērtīgi piedalīties pārtikas ziedošanā un saņemšanā. Vadlīniju mērķis ir gan informēt organizācijas, kas vēlas ziedot, gan labdarības organizācijas, kas labprāt pieņemtu pārtikas ziedojumus, par specifiskām prasībām, tādējādi nodrošinot kvalitatīvu un prasībām atbilstošu pārtikas atbalsta sniegšanu. “Paēdušai Latvijai” vadītāja Agita Kraukle uzskata, ka šīs vadlīnijas ne tikai sakārtos pārtikas ziedošanas procesu, bet noteikti arī veicinās ziedojumu pieaugumu.

Atbilde

FBTR pārstāvis: "Pieaug pieprasījums, izmaksas un pārtikas piegādes nenoteiktība. To ietekmē arī valdības programmu izmaiņas. Risinājumi: dažādot pārtikas avotus, stiprināt partnerības un uzlabot programmu efektivitāti." IHFB pārstāvis: "Mūsu lielākie izaicinājumi ir nepieciešamo līdzekļu savākšana un nepieciešamo programu uzturēšana." RFBO pārstāvis: "Mēs joprojām atgūstamies no visilgākās valdības slēgšanas ASV vēsturē, kā arī mēs pirmo reizi piedzīvojam pārtraukumu SNAP atbalstam."

Atbilde

"Ms. Cookie no Enfīldas ir izcils piemērs — brīvprātīgā, kas pazīst gandrīz visus saņēmējus un ir vietējās pārtikas izsniegšanas sirds. "

Kāpēc tieši "FBTR", "ISHF" un "RFBO" ?

Tika nosūtīti 12 e-pasti vairākām ēdiena bankām no dažādiem ASV štatiem. Mums precīzi atbildēja tikai "Food Bank of The Rockies", "Island Harvest Food Bank" un "Regional Food Bank of Oklahoma".

Ko var saņemt?

- Bezmaksas pārtikas izdalīšanu: skaidroti tradicionālās pārtikas bankas, pārtikas izdales vietas un apkalpošanas vietas reģionā; - Programmas senioriem, skolām un bērniem, piemēram, skolu laikā, vasarā, senioru pārtikas kastēs; - Krīzes situācijās palīdzība pēc dabas katastrofām, dažādiem ārkārtas gadījumiem; - Atbalstu ar pārtikas iegādi un valsts atbalsta programmām, piemēram, palīdzību piesaistīt SNAP (pārtikas pabalsti ASV) vai citām līdzīgām programmām.

Avoti

1) https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/valsts-ekonomika/paterina-cenas/preses-relizes/27597-paterina-cenu-parmainas-2026 2) https://stat.gov.lv/system/files/publication/2026-01/Nr_01_Nabadzibas_risks_un_sociala_atstumtiba_Latvija_2024_%2826_00%29_LV.pdf?utm_source 3) https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/valdiba-minimalo-algu-nakamgad-nosaka-620-eiro-apmera-no-2024-gada--700-eiro.a486795/#:~:text=Nodarbin%C4%81t%C4%ABba-,Vald%C4%ABba%20minim%C4%81lo%20algu%20n%C4%81kamgad%20nosaka%20620%20eiro%20apm%C4%93r%C4%81%3B%20no%202024,gada%20%E2%80%93%20700%20eiro 4) https://lvportals.lv/skaidrojumi/371465-2025-gada-minimala-alga-740-eiro-kadas-ir-minimalas-stundas-tarifa-likmes-si-gada-menesos-2025 5) https://www.vdi.gov.lv/lv/jaunums/no-01012026-minimala-darba-alga-780-euro 6) https://lvportals.lv/norises/366455-sogad-1-oktobri-vecuma-pensiju-indeksi-atskirsies-pec-apdrosinasanas-staza-2024 7) https://lvportals.lv/skaidrojumi/380849-pensiju-indeksacija-2025-gada-kas-par-to-jazina-2025 8) https://latvija.gov.lv/Services/11987 9) https://www.fm.gov.lv/lv/jaunums/fm-inflacija-attistas-atbilstosi-finansu-ministrijas-prognozem 10) https://www.1188.lv/zinas/2025-gada-videja-inflacija-latvija-bija-3-7/60525 11) https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/11.02.2026-gada-inflacija-latvija-janvari-sabremzejusies-lidz-29-liela-ietekme-apkures-cenam.a634134/

Avoti

https://foodbankcenc.org/

Atbilde

"Mums ir 17 000 klientu nedēļā, un katru nedēļu ir diezgan grūti atrast pietiekami daudz pārtikas, brīvprātīgo un finanšu resursu."

Atbilde

"Nabadzīgo skaits Latvijā ir pieaudzis, bet tas noteikti nav "slikti", jo liels iemesls, kāpēc tas tā ir, ir fakts, ka šis nabadzības/maznodrošinātais slieksnis ir celts uz augšū, piemēram, pirms 10 gadiem, ja tev bija 200 Eiro uz rokas, tad tu skaitījies maznodrošināts un varēji saņemt palīdzību, bet tagad tas slieksnis ir uzcelts līdz, piemēram, 600 Eiro uz rokas. (Šie skaitļi nav patiesi viņi ir ņēmti lai dotu piemēru)."

Cik bieži ir pieejamas pārtikas pakas?

Pārtikas pakas paredzēts izsniegt laika posmā no janvāra līdz maijam, un septembra līdz decembrim. Paku izdale notiek reizi mēnesī, taču tas var mainīties atkarībā no ziedotās pārtikas apjoma.

Kas ir 'Ēdiena banka' ?

Pārtikas banka ir labdarības organizācija, kas vāc, uzglabā un izplata pārtikas produktus cilvēkiem un ģimenēm, kuras nonākušas grūtībās. Tās galvenais uzdevums ir mazināt pārtikas izšķērdēšanu un palīdzēt cilvēkiem, kuriem trūkst līdzekļu pārtikas iegādei.

Atbilde

"Mēs sadarbojamies ar vismaz 600 bezpeļņas organizācijām, neizvēlamies konkrētus indivīdus., kas saņem mūsu pārtiku, un neesam īsti tie, kas apgādā. Mēs tā atšķirāmies no citām ēdiena bankām Eiropā, taču mēs zinām, ka šīs ēdiena bankas ar pārtiku apgādā cilvēkus, kas saņem pabalstus, cilvēkus, kam ir problēmas ar narkotikām, cilvēkus ar zemām algām un bēgļus."

Secinājumi

Mēs lūdzam iepazīties ar projekta saturu pirms secinājumu lasīšanas. Izpētot kompānijas un datus, intervējot vietējos un tos, kas spēj palīdzēt un uz doto brīdi arī palīdz, esam noskaidrojuši, ka nepieciešamība pēc ēdiena bankām Latvijā pastāv, taču ir ļoti strikti noteikta ēdiena banku mērķauditorija. Daudzi no tiem, kas var palīdzēt, piemēram, kā pārstāvji no Salaspils Rimi un Salaspils Romas katoļu draudzes, uzskata, ka iedzivotājus ir jāšķiro pēc palīdzības nepieciešamības. Mēs vēlētos panākt, ka pārtikas bankas Latvijā var izmantot jebkurš iedzīvotājs, kurš uzskata, ka tas viņam ir nepieciešams (līdzīgi kā ASV). Diemžēl, jāsecina, ka Latvijā ir augsts neuzticēšanās līmenis iedzīvotājiem.

Atbilde

"Jā, mums ir brīvprātīgie. Šeit mums ir ziedojumu termināls. Mēs esam progresīva draudze. Šeit ir sadaļa, kas ir Caritas. Caritas Latvija ir meitas organizācija, un viņiem šobrīd ir jauniešu centri, sociālo brīvprātīgo darbs. Mūsu draudze ir zem šīs Caritas. Mums ar Salaspils pašvaldību attiecības ir ļoti smagas. Vienīgais, ko mēs darām, ir ejam uz jauno ilgstošās sociālās palīdzības centru. Tur mēs aprūpējam savus katoļticīgos. Bet tajā pašā laikā, var redzēt, ka pašvaldībā daudzas lietas ar sociālo darbu ir jau attīstītas. Mēs negribam arī kopēt to, ko viņi dara. Mums ir jāatrod sava niša."

Atbilde

"Grūti man pateikt šobrīd. Mums ir probācijas dienests. Man nāk tie, kuriem ir piespiedu darbs. Viņi man palīdz. Bet par jauniešiem, man grūti pateikt, jo es nezinu, kam mērķēt šo palīdzību. Mums bija doma taisīt tādas dobes, kur cilvēki paši kaut ko iebaksta. Bet tā tas arī beidzās. Varbūt tad varētu būt sektors, kur skolēni paši kaut ko iestāda. Mani arī nelaiž skolā. Skola priekš manis ir slēgta. Diemžēl, mums neizdevās ar direktori labs kontakts. Bailes no beztabu, mācītājs ir bubulis. Redzi mums bija doma veidot kādu jaunieši grupu, bet tas nav tik vienkārši. Bet jā, ja jums kaut kur jāiet prezentēt, varat pastāstīt par šo caritas.lv, un, ka mēs esam ar skatu uz nākotni, mēs cenšamies. Un mēs šobrīd meklējam kādu jomu, piemēram, kafejnīca, kur cilvēki varētu nākt, kuriem ir vientuļi."

Atbilde

"Mēs pagaidām vēl nedalām, jo nevaram kopēt to, ko dara Salaspils sociālais dienests. Ja mums būtu labāka sadarbība, viņi mums varbūt pateiktu, kur ir tā joma, ko viņi neattīsta, un kurā mēs varētu doties. Mums bija vienu brīdi 2 gadus ukraiņiem palīdzības punkts, bet diemžēl cilvēki sāka nest vecu pārtiku, to, kas viņiem nederēja. Tādēļ mēs aiztaisījām ciet. 2 gadus mēs vedām uz Taviem Draugiem, uz visurieni vedām palīdzību tieši ukraiņiem. Ir doma apzināt tās ģimenes draudzē, kurām ir smagas situācijas, kuriem varbūt nepietiek sociālo palīdzību, un viņiem izveidot tādu pārtikas lādi, kur cilvēki liek, piemēram, pārtikas pakas, kas nebojājas, un mēs viņiem izdalām. Bet ir ļoti grūti, jo Salaspils ir noslēgta pilsēta, cilvēki baidās. Es mēģinu atrast jomas, bet Salaspils ir ļoti sarežģīta pilsēta."

Vai ir kādas problēmas?

Karolīnas reģionā, kur arī darbojas pārtikas banka, ir ap 607 000 cilvēku, kuri saskaras ar nepietiekamu pārtikas skaitu, tāpēc kompānija aktīvi iesaistās publiskajā politikā. Organizācija uzsver: bads nav tikai labdarības jautājums- tas ir politikas jautājums, un bez valsts atbalsta pieprasījums pēc pārtikas banku palīdzības tikai pieaug.

Atbilde

"Mēs sadarbojamies ar vismaz 600 bezpeļņas organizācijām. Mēs arī sadarbojamies ar sociālās apdrošināšanas iestādēm, kā arī mums ir daudz cilvēki darba apmācībās mūsu darbaspēkā."

Atbilde

"Salaspilī mēs sadarbojamies ar biedrību “Labdarības lapa”. Viņi ņem ziedojumus gan no Rīgas, gan Salaspils Rimi veikala un izdala tos vietējiem dienas centriem, grupu dzīvokļiem un citām institūcijām. Ja ir nepieciešams, varat ar viņiem sazināties pa tel. 20 321 654 vai rakstot uz labdaribaslapa@gmail.com (https://www.labdaribaslapa.lv/) "

Kas ir FEBA?

Kustība, kas sakņojas solidaritātē, savienojot cilvēkus, organizācijas un pārtikas sistēmas, lai atbalstītu tos, kuriem tā vajadzīga. Cilvēki atrodas centrā. Pirmā pārtikas banka tika izveidota Francijā 1984. gadā — Banques Alimentaires tīklā. Pēc tam pārtikas bankas sāka veidoties arī citās Eiropas valstīs: - Beļģijā (1986) - Spānijā (1987) - Itālijā un Nīderlandē (1989–1990) 1986. gadā tika nodibināta Eiropas Pārtikas banku federācija (FEBA – European Food Banks Federation), kas apvieno nacionālās pārtikas bankas un koordinē to darbību visā Eiropā.