AUKSTASIŅU MUGURKAULNIEKI

AUKSTASIŅU MUGURKAULNIEKI

Aukstasiņu dzīvnieki ir mugurkaulnieki ar nepastāvīgu ķermeņa temperatūru. Temperatūra mainās atkarībā no vides temperatūras.

Kāpēc tā?

• zemāks vielmaiņas līmenis, tāpēc rodas mazāk siltuma

• nav ķermeņa siltumizolācijas (apmatojuma, bieza tauku slāņa)

Aukstasiņu dzīvnieki spēj izdzīvot dažādās klimata joslās, taču tiem jāmeklē piemērotas apmešanās vietas. Mērenajā klimatā (arī Latvijā), lai ziemā nesasaltu, tie dodas ziemas guļā. Aukstasiņu dzīvnieki slēpjas:

• dūņās,
• alās,
• dobumos,
• zem koku saknēm.

Ja ārā temperatūra ir virs +10 °C -->uzlabojas vielmaiņa, -->muskuļi spēj darboties, -->dzīvnieki var baroties -->aizbēgt no ienaidnieka Temperatūru var regulēt sildoties saulē, slēpjoties ēnā vai ūdenī.

Zivis ir ūdensdzīvnieki, kas pielāgojušās dzīvei gan siltos, gan ļoti aukstos ūdeņos. Aukstā ūdenī (ziemas laikā) zivis -->visu laiku pārvietojas, -->sildās saulē -->meklē vietas, kur mazkustīgi pavada ziemu.

Mugurkaulnieku daudzveidība Latvijā

Mugurkaulnieku daudzveidība Latvijā

Mugurkaulnieku daudzveidība Latvijā

ABINIEKI

ZIVIS

RĀPUĻI

ZĪDĪTĀJI

PUTNI

Rāpuļi

Rāpuļi ir aukstasiņu mugurkaulnieki, kuri elpo ar plaušām. Rāpuļu ķermeni sedz sausa āda.

Rāpuļi

ČŪSKA

Rāpuļi

ČŪSKA

ĶIRZAKA

Rāpuļi

ČŪSKA

ĶIRZAKA

BRUŅURUPUCIS

Rāpuļi

ČŪSKA

ĶIRZAKA

BRUŅURUPUCIS

KROKODILS

Rāpuļu ķermenis

Rāpuļu ķermeņa forma ir pielāgojusies dažādām vidēm. Ķirzakām, krokodiliem un bruņurupučiem ir galva, kakls, viduklis, aste un ekstremitātes. Tie dzīvo gan uz sauszemes, gan ūdenī.

Rāpuļu ķermenis

Čūskas un bezkāju ķirzakas veikli kustētās pa zāli, koku zariem, smiltīm vai ūdeni.

Rāpuļu āda

Ķermeni sedz sausa, stingra āda. Stingrā āda traucē rāpuļu augšanu. Āda kļūst par mazu un atdalās. Zem vecās ādas veidojas jauna āda. Āda pasargā no uzbrukumiem un izžūšanas saulē.

Čūskas ādas maiņa

Rāpuļu skelets

Visiem rāpuļiem ir ass skelets - mugurkauls, kas sastāv no skriemeļiem. Visiem rāpuļiem ir galvas skelets - galvaskauss. Vairumam rāpuļu ir arī ekstremitāšu skelets.

Čūsku skelets

Čūskām nav krūšu kaula, kas satur kopā ribas. Tāpēc ribas elastīgi padodas, un čūskas var norīt lielu medījumu.

Čūskas ēd olu

Bruņurupuču skelets

Bruņurupučiem mugurkauls ir saaudzis ar muguras vairogu jeb bruņām, kustīga ir tikai kakla un astes daļa.

Ķirzaku skelets

Ķirzakām katrs astes skriemelis dalās divās daļās. Tāpēc, ja ķirzaku satver aiz astes, ataste pārtrūkst un ķirzaka aizbēg. Zaudētā astes daļa reģenerējas jeb ataug.

FAKTS

Vecākajam šobrīd dzīvojošajam bruņurupucim ir 193 gadi (1832.gads). Tas ir Aldabras milzu bruņurupucis vārdā Džonatans.

BAROŠANĀS

Lielākā daļa rāpuļu barību satver ar žokļiem. Daudziem ir asi zobi. Barība bieži tiek norīta vesela. Vairums rāpuļu pārtiek no sīkiem dzīvniekiem. Daudzas bruņrupuču sugas un dažas ķirzaku sugas ir augēdāji.

ELPOŠANA

Elpošanas orgānu sistēmu veido elpvads. Tas sadalās 2 bronhos, un pāra plaušās. Dažām ķirzaku un čūsku sugām ir elpošanas papildorgāni (līdzīgi kā putniem gaisamaisi). Tie kalpo kā gaisa rezerves, lēni rijot lielu upuri, nirstot vai radot skaņas efektus.

IZVADSISTĒMA

Galvenie izvadsistēmas orgāni ir 2 nieres, urīnvadi un urīnpūslis. Nierēs asinis tiek filtrētas un veidojas urīns. Urīns uzkrājas urīnpūslī un tiek izvadīts caur kloāku.

REDZE

Rāpuļiem ir 2 acis, kas nodrošina krāsu redzi. Redze ir attīstīta pietiekoši labi. Dzīvnieki sazinās, izmantojot ķermeņa košās krāsas, izteiksmīgās aizsardzības pozas vai raksturīgās kustības. Ķirzakām un bruņurupučiem acis no ārpuses pasargā kustīgi plakstiņi un mirkšķināmā plēve.

REDZE

Čūskām un citiem rāpuļiem, kas dzīvo alās vai medī tumsā, redze ir vāja. Daudzām čūskām ir termoreceptori, kas atrodas starp acīm un nāsīm. Ar tiem čūska uztver upura izdalīto siltumu un spēj precīzi noteikt upura atrašanās vietu.

DZIRDE

Dzirde ir vāji attīstīta. Daudzi rāpuļi ir mēmi. Tas nozīmē, ka skaņai nav būtiskas nozīmes to dzīvē.

TAUSTE

Rāpuļiem ir izteikta tauste. Tā ļauj izvairīties no šķēršļiem. Bruņurupuči jūt pat pieskārienu bruņām.

Rāpuļu vairošanās un attīstība

Rāpuļi ir šķirtdzimumu dzīvnieki. Vīrišķās dzimumšūnas ražo sēklinieki. Sievišķās dzimumšūnas ražo olnīcas.

Rāpuļu vairošanās un attīstība

Apaugļotās olšūnas, kurās ir daudz dzeltenuma, pārklājas ar olbaltuma apvalku un čaumalu. Rāpuļu olas čaumala un pasargā olu no izžūšanas un padara iespējamu dīgļa attīstību ārpus mātes organisma. Daļa rāpuļu izdētās olas apsargā, biežāk to dara mātītes.

<--bruņurupucis dēj olas čūska dēj olas -->

ABINIEKI

Ko Tu zini par abiniekiem?

ABINIEKI

Abinieki ir mugurkaulnieki, kuri pielāgojušies dzīvei divās vidēs — ūdenī un uz sauszemes.

Pēc ķermeņa uzbūves iedala:

Pēc ķermeņa uzbūves iedala:

bezastainie abinieki

vardes, krupji

Pēc ķermeņa uzbūves iedala:

bezastainie abinieki

astainie abinieki

vardes, krupji

tritoni

Vardes ķermenis

Vardes ķermenis

Vardes ķermenis sastāv no galvas, vidukļa un 4 kājām. Galva pakāpeniski pāriet viduklī. Pakaļējās ekstremitātes ir krietni garākas par priekšējām. Starp pakaļkāju pirkstiem ir peldplēve.

Vardes ķermenis

Pakaļkājas noder lecot pa sauszemi, gan peldot ūdenī. Īsās priekškājas ir kā ķermeņa atbalsts.

Ķermeņa sega

Ķermeņa sega

Vardēm āda ir kaila, mitra un gļotaina. Gļotas pasargā to no izžūšanas. Āda ir plāna un ūdenscaurlaidīga, tāpēc vardes caur ādu var uzņemt ūdeni un tajā izšķīdušo skābekli.

Kā vardes aizsargājas no ienaidniekiem?

Kā vardes aizsargājas no ienaidniekiem?

Vardēm nav nagu, ragu vai zobu, tāpēc tās maskējas. Latvijā dzīvojošo abinieku krāsa parasti ir pieskaņojusies videi.

PASAULĒ

SKELETS

SKELETS

Skelets sastāv no:

SKELETS

Skelets sastāv no:

• galvas skeleta

SKELETS

Skelets sastāv no:

• galvas skeleta
• ass skeleta

SKELETS

Skelets sastāv no:

• galvas skeleta
• ass skeleta
• ekstremitāšu skeleta

Mugurkauls ir īss, nav ribu, nav kakla un astes skriemeļu.

BAROŠANĀS

Vardes pārtiek no:

BAROŠANĀS

Vardes pārtiek no:

• kukaiņiem,

BAROŠANĀS

Vardes pārtiek no:

• kukaiņiem,
• zirnekļiem,

BAROŠANĀS

Vardes pārtiek no:

• kukaiņiem,
• zirnekļiem,
• gliemjiem,

BAROŠANĀS

Vardes pārtiek no:

• kukaiņiem,
• zirnekļiem,
• gliemjiem,
• sīkiem bezmugurkaulniekiem.

Vardes ēdienkarte

BAROŠANĀS

Varde no ūdens izbāž galvu, vēro un gaida upuri. Barību satver ar garo, lipīgo mēli un norij veselu.

Kā varde noķer medījumu?

Izpēti, kādas orgānu sistēmas ir redzamas vardes iekšējās uzbūves attēlā!

GREMOŠANAS SISTĒMA

GREMOŠANAS SISTĒMA

Sākas ar mutes dobumu. Gremošanas process notiek kuņģī un zarnās. Gremošanas dziedzeri veicina barības pārstrādi. Nesagremotās vielas tiek izvadītas caur kloāku.

ELPOŠANA

Abinieki elpošano trīs veidos:

ELPOŠANA

Abinieki elpošano trīs veidos:

• ar žaunām,

ELPOŠANA

Abinieki elpošano trīs veidos:

• ar žaunām,
• ar plaušām,

ELPOŠANA

Abinieki elpošano trīs veidos:

• ar žaunām,
• ar plaušām,
• caur ādu.

ASINSRITE

ASINSRITE

Abinieku mazuļiem, kamēr tie dzīvo tikai ūdenī, asinsrites sistēma ir vienkārša. Kad abinieki sāk pielāgoties dzīvei uz sauszemes, asinsrites sistēma paliek sarežģītāka.

IZVADSISTĒMA

IZVADSISTĒMA

Izvadorgāni ir 2 nieres, urīnvadi un urīnpūslis. Nierēs veidojas urīns. Urīns uzkrājas urīnpūslī, tiek izvadīts caur kloāku. Āda arī piedalās izvadīšanā. Slapjās vietās abinieki caur ādu uzsūc ūdeni. Sausā laikā caur ādu ūdens iztvaiko.

NERVU SISTĒMA

Nervu sistēmu veido:

NERVU SISTĒMA

Nervu sistēmu veido:

• galvas smadzenes,

NERVU SISTĒMA

Nervu sistēmu veido:

• galvas smadzenes,
• muguras smadzenes,

NERVU SISTĒMA

Nervu sistēmu veido:

• galvas smadzenes,
• muguras smadzenes,
• no tām atejošie nervi.

NERVU SISTĒMA

Nervu sistēmu veido:

• galvas smadzenes,
• muguras smadzenes,
• no tām atejošie nervi.

Galvas smadzenes saskaņo visus dzīvības procesus.

REDZE

REDZE

Abiniekiem ir labi attīstīti redzes orgāni — acis. Acīm ir ļoti plašs redzeslauks. Daudzi abinieki spēj uztvert krāsas. Abinieku acīm ir plakstiņi. Vardes bieži mirkšķina acis, lai tās samitrinātu.

DZIRDE

DZIRDE

Abinieki dzird gan gaisā, gan ūdenī. Aiz katras acs vardes galvā atrodas vidusauss izeja. To sedz bungplēvīte, kas uztver skaņas gaisā. Vidusausī ir sistēma, kas spēj uztvert skaņu ūdenī. Abiniekiem ir arī iekšējā auss.

Lai pievilinātu mātītes, tēviņiem ir īpaši rezonatori — iekšēji vai ārēji pūslīši skaņas radīšanai. Pēc tēviņu kurkstēšanas var noteikt abinieka sugu.

Latvijas abinieki

UZDEVUMS

Sadalieties pāros!

Izmantojot interneta resursus, sameklējiet, kā sauc katru Latvijas abinieku!

CIK VARŽU SUGAS IR LATVIJĀ?

CIK VARŽU SUGAS IR LATVIJĀ?

Latvijā savvaļā sastopamas 6 varžu sugas.

CIK VARŽU SUGAS IR LATVIJĀ?

Latvijā savvaļā sastopamas 6 varžu sugas.

EZERA VARDE

ZAĻĀ VARDE

DĪĶA VARDE

CIK VARŽU SUGAS IR LATVIJĀ?

Latvijā savvaļā sastopamas 6 varžu sugas.

PARASTĀ VARDE

PURVA VARDE

KOKVARDE

CIK KRUPJU SUGAS IR LATVIJĀ?

CIK KRUPJU SUGAS IR LATVIJĀ?

Latvijā savvaļā sastopamas 5 krupju sugas.

CIK KRUPJU SUGAS IR LATVIJĀ?

Latvijā savvaļā sastopamas 5 krupju sugas.

SARKANVĒDERA UGUNSKRUPIS

BRŪNAIS VARŽKRUPIS

SMILŠU KRUPIS

CIK KRUPJU SUGAS IR LATVIJĀ?

Latvijā savvaļā sastopamas 5 krupju sugas.

PARASTAIS KRUPIS

ZAĻAIS KRUPIS

CIK TRITONU SUGAS IR LATVIJĀ?

CIK TRITONU SUGAS IR LATVIJĀ?

Latvijā savvaļā sastopamas 2 tritonu sugas.

CIK TRITONU SUGAS IR LATVIJĀ?

Latvijā savvaļā sastopamas 2 tritonu sugas.

LIELAIS TRITONS

MAZAIS TRITONS

KURAS ABINIEKU SUGAS IR AIZSARGĀJAMAS ?

Atbildes ieraksti savā pierakstu kladē!

KURAS ABINIEKU SUGAS IR AIZSARGĀJAMAS ?

1. Kokvarde

KURAS ABINIEKU SUGAS IR AIZSARGĀJAMAS ?

1. Kokvarde 2. Smilšu krupis

KURAS ABINIEKU SUGAS IR AIZSARGĀJAMAS ?

1. Kokvarde 2. Smilšu krupis 3. Zaļais krupis

KURAS ABINIEKU SUGAS IR AIZSARGĀJAMAS ?

1. Kokvarde 2. Smilšu krupis 3. Zaļais krupis 4. Lielais tritons

KURAS ABINIEKU SUGAS IR AIZSARGĀJAMAS ?

1. Kokvarde 2. Smilšu krupis 3. Zaļais krupis 4. Lielais tritons 5. Sarkanvēdera ugunskrupis

KURAS ABINIEKU SUGAS IR AIZSARGĀJAMAS ?

1. Kokvarde 2. Smilšu krupis 3. Zaļais krupis 4. Lielais tritons 5. Sarkanvēdera ugunskrupis 6. Brūnais varžkrupis

OŽA

OŽA

Oža abiniekiem ir tikai uz sauszemes. Ožas orgāni ir 2 ožas maisi, ko ar ārvidi savieno nāsis. Ūdenī nāsis ir noslēgtas.

VAIROŠANĀS

VAIROŠANĀS

Abinieki ir šķirtdzimumu dzīvnieki (ir tēviņi un mātītes). Vīrišķie dzimumorgāni ir sēklinieki. Sievišķie dzimumorgāni ir olnīcas. Latvijas abiniekiem ir raksturīga ārējā apaugļošanās. Dzimumšūnu saplūšana notiek ūdenī.

ATTĪSTĪBA

ATTĪSTĪBA

Vardēm mazuļu attīstība notiek ūdenī. No apaugļotajiem ikriem attīstītās kāpurs jeb kurkulis. Kāpuram pakāpeniski saīsinās aste, izveidojas kājas, un tas pamazām attīstās par vardi.

Misija "KRUPIS. Izglāb princi!"

Krupju skaits Latvijā ar katru gadu samazinās. Pēc ziemas miega katru gadu krupis veic ceļu uz savu dīķi vai ezeru. Krupji migrē ļoti lēni. Tie rāpo, tādēļ ceļa šķērsošana var aizņemt pat 15 minūtes. Tie neizvairās no automašīnām, bet sastingst uz vietas. Kļūsti par krupju glābēju un pārnes to pāri ceļam!

PIESAKIES!

Misija "KRUPIS. Izglāb princi!"

PĀRBAUDI SEVI!

ZIVIS

PATSTĀVĪGAIS DARBS

Zivju daudzveidība Latvijā

• Izlozē zivju sugu
• Atrodi internetā attēlu, izprintē, ielīmē plakātā
• Sameklē soma.lv viedgrāmatā nepieciešamo informāciju
• Ieraksti informāciju plakātā
• Noformē plakātu

Pasaulē ir arī abinieki, kas ir ļoti atšķirīgi no vides. Tie ir koši un brīdinoši. Āda var izdalīt arī indīgas vielas.