PUTNI

PUTNI

Putni ir mugurkaulnieki, kuru priekšējās ekstremitātes pārvērtušās par spārniem, tāpēc vairums no putniem spēj lidot.

Daudzi putni, kurus sauc par ceļotājputniem jeb gājputniem, spēj nolidot ļoti lielus attālumus, pārlidot gandrīz pusei pasaules.

Tomēr ir arī putni, kas laika gaitā ir zaudējuši spēju lidot.

Pieraksti putna ķermeņa daļas!

Galva ir neliela,ķermenim plūdlīnijas forma, kas ļauj vieglāk pārvarēt gaisa pretestību.

lidošanai

staigāšanai

lidošanai

Jo spārna plakne ir lielāka, jo putns var labāk pacelties uz augšu un ātrāk lidot.

staigāšanai

Raksturīga putnu pazīme ir to ķermeņa sega, ko veido spalvas.

Kāpēc putnam vajadzīgas spalvas?

Kāpēc putnam vajadzīgas spalvas?

veido formu

Kāpēc putnam vajadzīgas spalvas?

veido formu

silda

Kāpēc putnam vajadzīgas spalvas?

veido formu

silda

aizsargā

Kāpēc putnam vajadzīgas spalvas?

veido formu

silda

aizsargā

palīdz lidot

SEGSPALVAS

SEGSPALVAS

STŪRSPALVAS

SEGSPALVAS

LIDSPALVAS

STŪRSPALVAS

KOŠUMSPALVAS

UZZĪMĒ PUTNA SPALVU UN PIERAKSTI TĀS DAĻAS!

Kādas ir putnu kājas?

Kādas ir putnu kājas?

Putnu kājām āda ir raupja, zvīņveidīga. Tas liecina par putnu līdzību ar rāpuļiem un liek domāt, ka attīstības gaitā putni ir cēlušies no rāpuļiem un piemērojušies lidošanai. Vairumam putnu ir 4 pirksti, trīs vērsti uz priekšu, viens atpakaļ.

Kāds ir putna knābis?

Kāds ir putna knābis?

Raksturīga putnu pazīme ir knābis. Tas ir piemērots barības ieguvei. Par knābi ir pārveidojušies žokļi, kas evolūcijas gaitā ir zaudējuši zobus.

Noskaidro!

Vai strauss bāž galvu smiltīs, kad ir nobijies?

Skelets

Putniem ķermeni balsta iekšējais skelets. To veido galvas skelets, ass skelets un ekstremitāšu skelets.

Kaulu uzbūve

Putna kauli ir ļoti cieti un stipri. Lielākie cauruļveida kauli nav pildīti ar kaulu smadzenēm, tie ir dobi un pildīti ar gaisu. Tas samazina putna svaru.

Muskuļi

Skeleta kustīgumu nodrošina muskuļu saraušanās un kustīgās locītavas. Putniem ir labi attīstīti krūšu un vidukļa muskuļi, kas ir nepieciešami lidošanai.

Kakla muskuļi ir komplicēti, kas nodrošina galvas kustīgumu.

Gremošanas sistēma

Gremošanas sistēmas uzbūve ir līdzīga citiem mugurkaulniekiem.

Gremošanas sistēma

Gremošanas sistēmas uzbūve ir līdzīga citiem mugurkaulniekiem.

Tā sastāv no: mutes dobuma, rīkles, barības vada, kuņģa zarnu kanāla

Barību putns satver ar knābi. Svarīgs orgāns barības uzņemšanai ir mēle. Mutes dobums putniem pāriet barības vadā. Daudziem putniem barības vada apakšējā daļā ir izveidojies paplašinājums — guza. Barība guzā stāv ilgu laiku, no sekrēta barība kļūst mīksta, un notiek sagremošana.

Putnu kuņģis sadalās divos nodalījumos: dziedzerkuņģī un muskuļkuņģī. Dziedzerkuņģī ir daudz sagremošanas vielu. Muskuļkuņģī barība tiek saberzta. Barības sagremošana turpinās zarnās. Zarnu kanāls ir garš un beidzas ar kloāku.

Izvadorgāni

Nesagremotie barības pārpalikumi putniem tiek izvadīti caur kloāku. Kloākā atveras arī urīnvads. Caur nierēm pa urīnvadu tiek izvadīti vielmaiņas galaprodukti un liekais ūdens. Putniem urīns pārvēršas kristālos un izdalās kā putrveidīga masa, kas nesatur lieku šķidrumu. Putniem nav urīnpūšļa!

Elpošanas sistēma

Elpošanas sistēma atbilst putnu aktīvajam dzīvesveidam, kas saistīts ar lielu skābekļa patēriņu.

Elpošanas sistēma sastāv no:ELPCEĻIEM PLAUŠĀM

Gaisa ceļš sākas ar nāsīm. Caur nāsīm gaiss nonāk deguna dobumā. Tālāk gaiss ieplūst mutes dobumā. Mutes dobumā atveras balsene. Gaisam plūstot cauri balsenei, putni veido skaņas. Pēc tam gaiss nokļūst elpvadā,kas sadalās bronhos. Pēc bronhiem gaiss nonāk plaušās.

Ar plaušām ir saistīti tikai putniem specifiski veidojumi — gaisamaisi.

Ar plaušām ir saistīti tikai putniem specifiski veidojumi — GAISAMAISI.

Pateicoties gaisamaisiem, ieelpotais gaiss putniem izmantots ļoti ekonomiski. Gaisamaisi darbojas tā, ka ar skābekli bagātais gaiss cauri plaušām plūst divreiz — gan ieelpā, gan arī izelpā. To sauc par divkāršo elpošanu. Intensīvu kustību laikā elpošanas biežums pieaug.

Asinsrites sistēma sistēma

Asinsrites sistēma nodrošina asiņu plūsmu organismā. Asinis apgādā organismu ar skābekli un barības vielām. Putniem asinsrites sistēmu veido četrkameru sirds un divi asinsrites loki. Sirds ir salīdzinoši liela. Tai ir divi priekškambari un divi kambari. Sirds muskuļu ritmiska saraušanās nodrošina asiņu plūsmu pa asinsvadiem.

Dzirde

Putniem ir labi attīstīta dzirde. Par to liek domāt skanīgās putnu dziesmas. Taču putniem nav ārējās auss. Iekšējā auss un vidusauss gan pēc uzbūves, gan funkcijām ir līdzīga zīdītāju ausij.

Redze

Putniem ir labi attīstīta arī redze. Plēsīgiem putniem acis ir satuvinātas un atrodas galvas priekšpusē. Pārējiem putniem tās atrodas galvas sānos, lai varētu pārredzēt plašāku apkārtni.

Kurš putns ir plēsējs?

PLĒSĒJS

PUTNU VAIROŠANĀS

Putnu vairošanās notiek pavasarī vai vasaras sākumā. Tad ir vispiemērotākie apstākļi jauno putnēnu izbarošanai un attīstībai.

PUTNU VAIROŠANĀS

Visiem putniem vairošanās sākas ar pārošanos jeb riestu. Riests ir īpaša putnu uzvedības forma vairošanās periodā. Riesta laikā putnu tēviņi pievērš partneres uzmanību ar dejām, dziesmām, saucieniem. Tēviņš parasti ir krāšņāks un dižojas mātītes priekšā. Riests veicina putnu sastapšanos un pāru veidošanos.

Paradīzes putna riesta deja

Strausa riesta deja

PUTNU VAIROŠANĀS

Riesta laikā notiek arī ligzdu veidošana. Tikai nedaudzas putnu sugas neveido ligzdas, bet olas dēj tieši uz zemes.

ĶĪVĪTE

VĀLODZE

DZENIS

APAUGĻOŠANĀS

Tēviņiem ir divi sēklinieki. Mātītēm ir viena olnīca. Sēkliniekos rodas vīrišķās dzimumšūnas jeb spermatozoīdi, kas pa sēklvadu nonāk kloākā. Olnīcā rodas sievišķās dzimumšūnas jeb olšūnas, kas vispirms ir vēdera dobumā, bet pēc tam nonāk olvadā un beidzas kloākā.

APAUGĻOŠANĀS

Apaugļošanās notiek, piespiežot tēviņa kloākas atveri pie mātītes kloākas atveres. Olšūnas apaugļošanās notiek olvada sākuma daļā. Pēc apaugļošanās olšūna pārvietojas pa olvadu kloākas virzienā. Šajā laikā olšūna pārklājas ar vairākiem apvalkiem.

APAUGĻOŠANĀS

OLAS UZBŪVE

OLAS UZBŪVE

Viena no svarīgākajām izdētas apaugļotas olas sastāvdaļām ir dzeltenums. Uz tā atrodas olas galvenā sastāvdaļa dīgļa disks. No dīgļa diska perēšanas laikā attīstās dīglis, bet no dzeltenuma tas attīstības laikā saņem barības vielas.

OLAS UZBŪVE

Dzeltenumu apņem biezs olbaltuma apvalks. Dzeltenums un olbaltums ir atdalīti ar dzeltenuma apvalku. Olbaltumu klāj divi zemčaumalas apvalki. Olas resnākajā galā izveidojas gaisa kamera. No ārpuses olu sedz blīva čaumala. Čaumalā ir poras, pa kurām var iekļūt gaiss.

MAZUĻU ATTĪSTĪBA

Dīgļa attīstībai ir nepieciešams siltums, tāpēc putni olas perē. Perēšana ir olas sildīšana, līdz izšķiļas mazuļi.

Mazuļa šķilšanās

MAZUĻU ATTĪSTĪBA

Vistas perē olas 21–23 dienas. Perējot putns sasilda olas apmēram līdz 36 - 38 grādiem.

MAZUĻU ATTĪSTĪBA

Attīstības beigās putnēns elpo gaisu no gaisa kameras. Mazulim knābja galā ir olas zobs, ar kuru tas pāršķeļ čaumalu. Pēc izšķilšanās olas zobs pamazām pazūd.

Par pēcnācējiem putni izrāda īpašas rūpes. Atkarībā no jaundzimušo mazuļu patstāvības, putnus var iedalīt divās grupās:

Par pēcnācējiem putni izrāda īpašas rūpes. Atkarībā no jaundzimušo mazuļu patstāvības, putnus var iedalīt divās grupās:

1.LIGZDBĒGĻI

Par pēcnācējiem putni izrāda īpašas rūpes. Atkarībā no jaundzimušo mazuļu patstāvības, putnus var iedalīt divās grupās:

1.LIGZDBĒGĻI

2.LIGZDGUĻI

LIGZDBĒGĻI

Ligzdbēgļu mazuļi izšķiļas labi attīstīti. Spēj paši sekot mātei un meklēt sev barību. Ligzdbēgļu olas parasti ir lielākas. Perēšanas laiks ir garāks.

LIGZDBĒGĻI

Ligzdbēgļu mazuļi izšķiļas labi attīstīti. Spēj paši sekot mātei un meklēt sev barību. Ligzdbēgļu olas parasti ir lielākas. Perēšanas laiks ir garāks.

Piemēram, zosis, dzērves, pīles

LIGZDGUĻI

Mazuļi izšķiļas vārgi, gandrīz kaili un akli. Tie daudz ilgāku laiku sildāmi un barojami. Kamēr māte silda mazuļus, tēvs gādā barību gan bērniem, gan arī mātei.

Piemēram, stārķi, ērgļi, cīruļi, lakstīgalas

Pēc mazuļu izperēšanas un izbarošanas putni maina spalvas. Lielākajai daļai putnu spalvas nomainās pakāpeniski. Dažiem vienlaicīgi nomainās visas lidspalvas. Šai laikā tie nespēj lidot un dažas nedēļas slēpjas.

Pēc mazuļu izperēšanas un izbarošanas putni maina spalvas. Lielākajai daļai putnu spalvas nomainās pakāpeniski. Dažiem vienlaicīgi nomainās visas lidspalvas. Šai laikā tie nespēj lidot un dažas nedēļas slēpjas.

Piemēram, gulbji, zosis, pīles